ASV prezidents Donalds Tramps ir izlicis savas kārtis uz galda: Eiropas ekonomiskā stabilitāte pašlaik ir tieši pakārtota Vašingtonas ambīcijām Arktikā.
Pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti Baltais nams apturējis plānoto tarifu karu pret Eiropas valstīm, apmaiņā pret to pieprasot konkrētu rīcību Grenlandes jautājumā.
Šis nav tikai diplomātisks manevrs, bet gan tiešs ekonomisks spiediens. Atceļot 1. februārī paredzētos 10 % muitas tarifus, Tramps skaidri norāda, ka Grenlandes statuss vairs nav tikai Kopenhāgenas iekšējā lieta, bet gan globāls darījums ar augstām likmēm.
Arktikas darījums: Tarifi kā svira
Vašingtona izmanto tirdzniecības barjeras kā ieroci, lai piespiestu Eiropu piekāpties teritoriālos jautājumos. Janvāra vidū izskanējušie draudi noteikt papildu nodevas Dānijai un vēl septiņām sabiedrotajām valstīm nebija blefs. Tramps ir skaidri definējis nosacījumus – tarifi pazudīs tikai tad, kad ASV iegūs pilnīgu kontroli pār pasaules lielāko salu. Šobrīd panāktā vienošanās ar Marku Ruti kalpo kā pagaidu pamiers, kas balstīts uz “nākotnes vienošanās ietvaru”.
Grenlandes ģeopolitiskais svars ir neapstrīdams. Nūka atrodas tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV militārā klātbūtne reģionā jau tagad ir fakts, nevis iecere. Baltā nama saimnieks uzskata, ka tikai Amerikas Savienotās Valstis spēj nodrošināt šī “milzīgā ledus gabala” drošību un attīstību. ASV administrācija Grenlandi redz kā stratēģisku placdarmu Arktikā, kur slēpjas milzīgi derīgo izrakteņu krājumi.
Spēka demonstrācija bez ieročiem
Davosas ekonomikas forumā Tramps meta izaicinājumu starptautiskajai kārtībai, paziņojot, ka ASV iegūs Grenlandi sarunu ceļā. Viņa retorika ir skarba un tieša. Lai gan prezidents noliedz nodomu izmantot “nepārvaramu militāru spēku”, pati šāda iespējamības pieminēšana kalpo kā psiholoģisks spiediens uz Dāniju un NATO sabiedrotajiem. Tramps apzinās, ka militārs iebrukums iznīcinātu aliansi, tāpēc viņš izvēlas ekonomisko žņaugu.
Dānija un Grenlandes autonomā vadība līdz šim ir stingri turējusies pie pozīcijas, ka sala netiek pārdota. Tomēr Vašingtonas piedāvājums vairs nav 100 miljoni dolāru kā tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Tagad cena ir Eiropas eksportētāju piekļuve ASV tirgum. Ja Kopenhāgena turpinās spītēt, jūnijā plānotais tarifu kāpums līdz 25 % kļūs par realitāti, iedragājot Eiropas ekonomikas pamatus.
Stratēģiskais strupceļš
Situācija ir sasniegusi kritisko punktu. No vienas puses ir Dānijas suverenitāte un Grenlandes pašnoteikšanās tiesības. No otras – Trampa nelokāmā pārliecība, ka Arktikas resursiem un drošībai jāatrodas ASV kontrolē. 56 000 salas iedzīvotāju pašlaik atrodas divu lielvaru interešu sadursmes centrā.
Trampa paziņojums par tarifu apturēšanu nav dāvana Eiropai. Tas ir rēķins, par kuru būs jāmaksā ar teritoriju vai politisku pakļaušanos. Baltā nama saimnieks ir pārgājis no vārdiem pie darbiem, padarot Grenlandes pirkšanu par savas ārpolitikas prioritāti. Diplomātiskā pieklājība ir beigusies. Sākas tirgošanās par Arktikas nākotni.
